Trakais zelts un sudraba cenu pieaugums pārsteidz investorus visā pasaulē, un tirgus komentētāji sāk izmantot arvien asākus apzīmējumus. Viens no viņiem ir Vojciehs Balcerzaks, pazīstams kā profesors Kot, kurš norāda, ka „paraboliskās dārgmetālu cenas” var būt signāls par lielākām problēmām finanšu sistēmā. Viņaprāt, tas nav tikai reakcija uz īstermiņa notikumiem – tas ir nākamā armagedona signāls.

Zelts un sudrabs strauji pieaug. Tomēr vai tas būtu iemesls priecāties?

Pieaugoša zelta cena nozīmē problēmas?

Pēdējos mēnešos zelta un sudraba cenas sasniedza līmeņus, kas vēl nesen šķita grūti iedomājami. Abu dārgmetālu cenas sasniedza jaunus rekordus un noteikti neizskatās, ka tās uz to beigsies. Tik straujš izejvielu nostiprināšanās nav tikai īslaicīgas spekulācijas rezultāts. Tas varētu būt dziļāku pārmaiņu un spriedzes pazīme globālajā finanšu sistēmā.

Vojciech Balcerzak, komentējot situāciju tirgū, atsaucas uz strauju zelta un sudraba cenu pieaugumu kā uz vienu no svarīgākajiem finanšu signāliem mūsu laikos. Viņaprāt, paraboliskas izaugsmes nav vienkārši atspoguļojums vai īslaicīga spekulācija. Viņš to uzskata par sistēmas reakciju uz pieaugošo valstu parādu, ekspansīvu monetāro politiku un ģeopolitisko nenoteiktību. Šajā kontekstā straujas dārgmetālu cenu izmaiņas kļūst par ko vairāk nekā tikai grafiku – tās kļūst par brīdinājumu. Kā apgalvo Vojciech Balcerzak:

“Nav nekā lielāka zīme par gaidāmo finanšu armagedonu kā paraboliskas dārgmetālu cenas. Šādu parabolisku kustību novērošana ir brīdinājums, ka finanšu sistēma stāv priekšā pārbaudījumam, kura mērogs var pārsteigt pat vispieredzējušos analītiķus.”

Komentētājs uzsver, ka, kad investori sāk bēgt no “papīra instrumentiem” un novirza kapitālu uz reāliem aktīviem, piemēram, zeltu un sudrabu, tas liecina par neuzticēšanos tradicionālajām kapitāla aizsardzības mehānismiem. Viņa vērtējumā tieši tādos brīžos tirgus sāk novērtēt maksātnespējas un inflācijas risku reālajā laikā. Nevis balstoties uz politiķu vai centrālo banku deklarācijām. Daudziem tas var būt satraucoša informācija – bet investoriem, kas seko fundamentālajiem trendiem, ļoti izsmeļoša.

Vēsture mīl atkārtoties

Balcerzak norāda, ka vēsture tirgos zina momentus, kad uzkrāšanās nenoteiktības noveda pie straujiem cenu pieaugumiem zeltam un sudrabam. Tomēr pašreizējās kustības mērogs ir izņēmums: vairs nav runa tikai par reakciju uz īstermiņa notikumiem. Runa ir par risku un reālo aktīvu vērtības uztveres izmaiņām. Balcerzak norāda, ka aiz tā stāv ne tikai monetārā politika, bet arī pieaugošais valstu parāds un trūkstošās ekonomiskās pamats, kas varētu nomierināt tirgus.

Viens no vieglākajiem piemēriem ir dārgmetālu uzvedība COVID-19 laikā. Panikas laikā, kas saistīta ar pandēmijas sākumu, zelta un sudraba cenas nokritās par dažiem desmitiem procentu dažu dienu laikā. Tomēr tas notika tikai tāpēc, lai dažu mēnešu laikā zelts pieaugtu par 40%, bet sudrabs par 150%.

Tas nozīmē, ka investori izturas pret zeltu un sudrabu kā pret drošību pret nenoteiktību, nevis tikai kā pret spekulatīvu instrumentu. Tas, savukārt, veicina tālāku pieaugumu un rada pašpietiekamu cenu dinamiku. Saskaņā ar Balcerzaku, tādā situācijā pat vispieredzējušākie analītiķi var tikt pārsteigti par izmaiņu mērogu.

Apkopojot, straujais dārgmetālu cenu pieaugums nav tikai interesants tirgus trends. Tas ir skaidrs signāls, ka globālā finanšu sistēma stāv priekšā nopietnam pārbaudījumam, kura sekas var būt tālejošas.

Lai iepazītos ar jaunāko kriptovalūtu tirgus analīzi no BeInCrypto, klikšķiniet šeit.