🜄 “L’Ombre du Caméléon”

Klusa, kur nav neviena zvaigzne, kas elpo,

forma mostas.

Kameleons, kas dzimis no tumsas,

uz acīm atvērtām uz to, ko pasaule atsakās redzēt.

Viņš virzās bez trokšņa,

slaidu starp pazaudētajiem simboliem

un aizmirstajiem tirgus likumiem.

Viņš neseko nekam.

Viņš neko neparedz.

Viņš nojaus.

Tur, kur citi meklē gaismu,

viņš meklē ēnu, kas to iepriekšējusi.

Jo vienmēr ēnā

rodas pirmais kustības impulss.

Viņš absorbē ilūzijas.

Viņš aprij viltus praviešus.

Viņš šķērso mirāžas.

Un, kad laiks plaisā,

viņš sit —

ātri, precīzi,

neizbēgami.

Kameleons neizseko:

viņš gaida, kad patiesība nāks pie viņa.

Tumšajā naktī,

viņš paliek.

Ciklu sargs.

Melno Elpu nesējs.

Nesaskatāmā meistars.