🚨Pārtraukums🚨
Preču tirgus pārvēršas uz juaņu, nevis dolāru
Desmitiem gadu ASV dolārs ir dominējis globālajā tirdzniecībā. Nafta, metāli un enerģijas tirgi tika vērtēti dolāros, nodrošinot Amerikas finansiālo ietekmi visā pasaulē. Bet šonedēļ Ķīna ir sperusi vēsturisku soli, kas varētu pārdefinēt šo līdzsvaru.
Ķīna oficiāli ir sākusi lielmēroga preču norēķinus juaņā (CNY), un galvenie tirdzniecības partneri, tostarp Krievija, Saūda Arābija un Brazīlija, jau ir pievienojušies šai pārejai. Ziņa ir skaidra: dolāra dominēšanas laikmets globālajā tirdzniecībā tiek izaicināts ar juaņa pieaugumu.
Kas padara šo attīstību vēl nozīmīgāku, ir mehānisms, kas to atbalsta. Ķīnas valsts uzņēmumi un privātie tirgotāji tagad veic darījumus tieši, izmantojot digitālo juaņu, izmantojot CIPS maksājumu tīklu — Ķīnas alternatīvu ASV kontrolētajai SWIFT sistēmai. Šis solis pārstāv ne tikai finansiālu inovāciju, bet arī stratēģisku mēģinājumu izveidot neatkarību no Rietumu monetārās sistēmas.
Globāli sekas ir dziļas. Ja vairāk valstis sāk veikt preču norēķinus juaņā, Federālo rezervju ietekme uz globālo likviditāti varētu vājināties. ASV sankcijas, kas lielā mērā balstās uz dolāra lomu kā pasaules rezervju valūtai, varētu zaudēt savu ietekmi. Savukārt globālās finansiālās varas centrs sāks sliekties uz austrumiem, uz Pekinu.
Patiesībā tas nav tikai finansiāls stāsts — tā ir ģeopolitiskā transformācija. Ķīnas lēmums veicināt juaņu kā norēķinu valūtu signalizē tās nodomu pārveidot globālās tirdzniecības un finanses arhitektūru. Pāreja no dolāra ir oficiāli sākusies, un Ķīna ir sperusi pirmo izšķirošo soli uz jaunu finansiālu ēru.