Tarifu Pasaka vs. Ekonomiskā Realitāte (Pārfrazēts)
$TRUMP jaunākais priekšlikums, ka “Amerika dalīs tarifu peļņu ar saviem iedzīvotājiem”, izklausās patriotiski — bet tas neiztur pamata ekonomikas pārbaudi.
1. Iedomāti miljardi, reāla inflācija — Tramps runā par “simtiem miljardu” savākšanu no valstīm, piemēram, Japānas un Dienvidkorejas, bet šie skaitļi eksistē tikai runās, nevis valdības ierakstos. Patiesībā tarifu ieņēmumi ir minimāli — gandrīz pietiek tikai nelielu izdevumu finansēšanai — kamēr patiesais rezultāts ir augstāka inflācija, nevis nacionālais peļņa.
2. Amerikāņi maksā, nevis ārzemnieki — Tarifi ir nodokļi uz importētām precēm, un tos maksā ASV uzņēmumi. Šie izdevumi tiek nodoti patērētājiem, kas nozīmē augstākas cenas pārtikai, automašīnām un elektronikai. Slogs nekrīt uz ārzemju eksportētājiem — tas skar amerikāņu mājsaimniecības.
3. Mīts par ‘Tarifa Ieguldījumu’ — Pat ja visi tarifu ieņēmumi tiktu pārdalīti, ģimenes joprojām zaudētu daudz vairāk augsto cenu dēļ. Jebkurš tā sauktais “atmaksājums” būtu simbolisks, izstrādāts politiskās demonstrācijas nolūkos, nevis reālai ekonomiskai atvieglošanai.
4. Pašu izraisīta tirdzniecības karš — Mērķējot uz importu no sabiedrotajiem, pastāv risks bojāt ilggadējās attiecības. Valstis, piemēram, Ķīna, Brazīlija, Japāna, Dienvidkoreja un tās, kas atrodas Eiropā, jau brīdina par pretpasākumiem. Tas, kas tiek dēvēts par “ekonomisko spēku”, var viegli pārvērsties globālās piegādes traucējumos un eksporta kritumā.
5. Dubultstandarts tarifu labklājībā — Neviena valsts nekad nav padarījusi Ameriku bagātu, izmantojot tarifus — neskatoties uz retoriku. Dati atklāj ilūziju: tarifi palielina dzīves izmaksas, nevis ienākumus. Kad līderi sola izaugsmi caur sodu, kas seko nav labklājība — tā ir inflācija.
#TarifuKari
#EconomicReality $SOL